Rīgas sinagoga Peitavas ielā (Peitav šul)

Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

19. gadsimta beigās Vecrīgā izveidojās draudze, kas apvienoja vecpilsētā dzīvojošus ebrejus. Sinagogas celtniecībai tika iegādāts zemes gabals, bet 1903. gada martā saņemta būvatļauja. Sākotnējais projekts piederēja arhitektam Hermanim Zeiberliham, ko vēlāk pilnveidoja Vilhelms Neimanis. Sinagogas ēka celta jūgendstilā, izmantojot Senās Ēģiptes motīvus. Pašlaik  sinagoga Peitavas ielā pieder pie Rīgas jūgendstila pērlēm un ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Laikā starp abiem Pasaules kariem šī sinagoga bija viena no četrām Rīgas Horālajām sinagogām. Tās koris pazīstamā kantora Ābrama Abramisa vadībā bija populārs ne tikai ebreju vidū.
Pēc nacistu iebrukuma Rīgā, 1941. gada 4. jūlijā visas sinagogas tika sadedzinātas. Peitav šul bija vienīgā Rīgas sinagoga, kas izbēga no šāda likteņa, jo tā atradās Vecrīgā un pastāvēja briesmas, ka uguns varētu pārmesties uz kaimiņos esošajiem namiem. Sinagogas ēkā izveidoja noliktavu. Pēc kara izrādījās, ka sinagogas austrumu siena, kur atradās skapis ar Toras ruļļiem, bija nosegta, kas ļāva šos ruļļus saglabāt. Uzskata, ka to izdarījis blakus esošās Reformātu baznīcas mācītājs Gustavs Šaurums.
Pēc kara beigām dievkalpojumi sinagogā tika atjaunoti. Padomju laikos šī bija viena no nedaudzajām sinagogām Padomju Savienībā un viena no četrām, kurai bija koris. Neskatoties uz noklusēto ebreju reliģiskās dzīves aizliegumu un pastāvīgu drošības orgānu uzraudzību, sinagoga tomēr bija pilsētas ebreju dzīves centrs.

Padomju laikā nauda sinagogas remontam netika atvēlēta; nelielas draudzes locekļi kā varēja par saviem līdzekļiem uzturēja ēku.
2007. un 2008. gadā tika veikta sinagogas renovācija ar Eiropas Savienības, Latvijas valsts, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes atbalstu, kā arī par privātpersonu ziedojumiem.
Pašlaik Peitav šul ir vienīgā sinagoga, kas darbojas Rīgā.

Rabīns – Mordehajs Glazmans

Kontakti:
Peitavas iela 6/8
Rīga, LV-1050
Tālr. (+371) 67- 214-507