25. augustā Aizputē, kur 1751. gadā tika izveidota viena no pirmajām ebreju kopienām Latvijā, norisinājās Ebreju kultūras diena, kuru organizēja Aizputes novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Rīgas Ebreju kopienu.
Tagad ebreju Aizputē nav, bet aizputniekiem ir svarīgi saglabāt piemiņu par šo agrāko pilsētas nozīmīgo iedzīvotāju daļu: klajā nāk izdevumi, kur apkopoti stāsti, fotogrāfijas un citas liecības par ebrejiem un viņu dzīvi Aizputē, tiek sakopti vecie ebreju kapi, pie bijušās sinagogas ēkas ir memoriālā plāksne, bet uz māju fasādēm, kur agrāk dzīvoja ebreji, ir izvietotas plāksnītes ar QR kodu un var iegūt informāciju latviešu, vācu un angļu valodā.
Šīs dienas pasākumi sākās ar piemiņas brīdi Holokausta vietā Dzirkaļu mežā, kur 1941. gada 27. oktobrī tika nošauti 386 Aizputes ebreji. 2021. gadā aizputnieki Varis Sants un Normunds Šteinbergs pēc pašu iniciatīvas un ar savu finansējumu uzstādīja šeit piemiņas akmeni.
Ekumeniskajā aizlūgumā kopā ar ebreju kopienu piedalījās Aizputes baptistu draudzes mācītājs Jānis Balodis, Romas katoļu Aizputes Kristus Karaļa draudzes prāvests Andris Vasiļevskis, Aizputes autonomās evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Zigmārs Ziemanis, Valtaiķu autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Varis Bitenieks, Aizputes Vasarsvētku draudzes palīgmācītājs Kaspars Dzenis.
Tie, kam bija interese par ebreju kulināro mantojumu, sanāca muzejā, kur Rīgas Ebreju kopienas valdes locekle Gita Umanovska iepazīstināja ar ebreju ēdienu pagatavošanas likumiem, kā arī notika meistardarbnīca tradicionālās šabata maizes jeb halas gatavošanā Eliševas Leimanes vadībā.
Pasākums turpinājās pilsētas Kultūras namā, bijušajā sinagogas ēkā. Muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis nolasīja lekciju par ebreju vēsturi, tradīcijām, svētkiem un rituāliem.
Kultūras dienas izskaņā aizputnieki un pilsētas viesi noklausījās Rīgas Ebreju kopienas kora “Šofar” koncertu (mākslinieciskais vadītājs Josifs Cisers, koncertmeistare Raisa Kažoka). Vienīgā ebreju kora Baltijā izpildījumā skanēja dziesmas jidišā, ivritā un ladino valodā.
Ebreju kultūras diena Aizputē noritēja emocionālā un sirsnīgā gaisotnē. Pēc pasākuma iniciatores un iedvesmotājas, Aizputes novadpētniecības muzeja vadītājas Jolantas Bergas teiktā, ebreju kultūras mantojums ir neatņemama pilsētas sastāvdaļa un kopīgā vērtība.
Ebreju kultūras dienu finansiāli atbalstīja Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds un Valsts kultūrkapitāla fonds.
26.08.2024