4. jūlijā plkst. 12, Gogoļa ielā 25 Rīgā notika Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītais piemiņas brīdis. Pasākumu rīkoja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Piemiņas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, citas valsts amatpersonas un diplomātiskais korpuss. Klātesošos uzrunāja Izraēlas vēstniece Latvijā Lirone Bar Sade, ASV Komisijas loceklis Amerikas vēsturiskā mantojuma saglabāšanai ārzemēs Ēriks Šverins (Eric Schwerin), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, Latvijas ebreju – bijušo geto un koncentrācijas nometņu ieslodzīto biedrības priekšsēdētājs Leo Dribins. Ceremoniju vadīja Latvijas Universitātes profesors Ruvins Ferbers.
Piemiņas brīdis notika vietā, kur atradās 1871. gadā uzceltā Lielā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība Viktora Arāja vadībā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Sinagogas iekārtojumu aplēja ar degvielu un aizdedzināja, bet ebrejiem neļāva izkļūt no ēkas. Tajā pašā dienā Rīgā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus: par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku.
1941. gada jūnijā Latvijā dzīvoja ap 93 000 ebreju. Represijas un masveida slepkavošana sākās uzreiz pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma Latvijā. Ebreji tika nodalīti no līdzpilsoņiem, padzīti no savām mājām, ievietoti geto un pusgada laikā pilnīgi iznīcināti vairākumā Latvijas apdzīvoto vietu. Nacistiskās okupācijas laikā 1941.–1945.gadā tika nogalināti vairāk par 70 000 Latvijas ebreju un vairāk nekā 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
