15. oktobrī plkst. 12.00 Bauskā, Rīgas ielā 35 notiks memoriāla „Sinagogas dārzs” atklāšana. To organizē Bauskas novada dome un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Latvijas amatpersonas, ārvalstu diplomāti, Bauskas ebreju pēcteči no Latvijas, Izraēlas un ASV, vēsturnieki, ebreju kopienas un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Bauskas iedzīvotāji.
Šis notikums ir īpaši nozīmīgs mūsu kopienai. Memoriāls ir izveidots vietā, kur atradās Lielā sinagoga, un kuru 1941. gada jūlijā nodedzināja nacisti. Vairāk nekā 15 gadus mēs mēģinājām izveidot šajā vietā memoriālu, taču pastāvīgi saskarāmies ar dažādiem šķēršļiem no pilsētas vadības puses. Pašreizējais Bauskas novada domes sastāvs ne tikai piekrita memoriāla izveidei, bet arī pielika visas pūles un sniedza ievērojamu atbalstu, lai īstenotu šo projektu pēc iespējas īsākā laikā.
Piedāvājam iepazīties ar Bauskas ebreju un monumenta tapšanas vēsturi.
Ebreji dzīvoja Bauskā no 17. gadsimta. 19. gadsimtā ebreju kopiena veidoja lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu, veicināja pilsētas ekonomisko attīstību. Bauskā bija arī ievērojams ebreju kultūras un intelektuālās dzīves centrs. Pirmā pasaules kara laikā visi Bauskas ebreji tika izsūtīti, tikai daļa no viņiem varēja atgriezties. 1935. gadā Bauskā dzīvoja 778 ebreji, darbojās ebreju pamatskola un vairākas kultūras biedrības. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā visas ebreju organizācijas tika slēgtas, bet 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju deportēto skaitā bija arī 9 Bauskas ebreju ģimenes. 1941. gada jūlijā pēc nacistu okupācijas daudzi ebreji tika apcietināti, spīdzināti un nogalināti. Atlikušos apmēram 600 cilvēkus augusta sākumā noslepkavoja dažus kilometrus no Bauskas Likvertenu silā. Pašlaik šajā vietā ir 1971. gadā uzstādītais piemineklis “Cilvēku stāvi”.
Bauskas Lielā sinagoga uzcelta 1844. gadā. Tajā atradās izcils mākslas darbs – vietējā kokgriezēja veidots Toras šķirsts, kas 1931. gadā tika atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli. Sinagogā par rabīnu kalpoja Ābrams Īzaks Kuks – izcils reliģiskais domātājs, kabalists, skolotājs, vēlāk pirmais Izraēlas Zemes virsrabīns.
Iniciatīvu ierīkot Bauskā pieminekli nodedzinātās sinagogas vietā izrādīja Bauskas ebreju pēcnācēji Izraēlā, ASV un citās valstīs. Viņi griezās Bauskas pilsētas domē, kura 2001. gadā pieņēma lēmumu atbalstīt šo ideju, taču turpmāk projekta īstenošanai tika likti dažādi šķēršļi. Tikai pēc sešiem gadiem starp Bauskas domi un Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi izdevās parakstīt zemes gabala, kur atradās sinagoga, nomas līgumu ar tiesībām ierīkot tur pieminekli. Tomēr, kad projekta dokumentācija bija gatava, Bauskas būvvalde atteicās to saskaņot. Sākās jauns pārrunu posms, bet tas nedeva pozitīvus rezultātus.
2016. gada decembrī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome noslēdza līgumu par memoriāla projekta izstrādi ar ievērojamu tēlnieku Ģirtu Burvi. Viņa piedāvātais projekts “Sinagogas dārzs” tika apstiprināts Bauskas novada domes sēdē.
Memoriālu veido simboliskas sinagogas sienas un piecu cilvēku figūras, kas it kā iznāk pēc dievkalpojuma. Vietā, kur bija Aron-kodeš jeb Toras šķirsts, tika uzstādīts septiņzaru svečturis menora, bet memoriāla centrā ir simboliska bima (galds Svēto rakstu lasīšanai), uz kuras ir rakstīts: “Veltījums Bauskas ebrejiem, kas gadsimtiem dzīvoja šeit un cēla šo pilsētu, un kurus 1941. gadā nogalināja nacisti un viņu vietējie palīgi. Godinot ebreju tautas piemiņu – Bauskas ebreju pēcteči un baušķenieki”.
Uz bimas ir izvietots arī teksts ar īsu Bauskas ebreju vēsturi un Holokaustā bojāgājušo ģimeņu uzvārdiem.
Piemiņas vietas celtniecībai pirmo reizi Latvijā tika izmantotas īpašas konstrukcijas – gabioni, piepildīti ar dolomīta akmeni un sinagogas oriģinālajiem ķieģeļiem, kas izrakti no zemes memoriāla uzstādīšanas darbu laikā.